1.
(V-ple-arr-oroz-gip, G; vEys, H),
istingia (vEys, H),
istingi (V-gip),
iztinga (V-gip, G-azp; T-L),
iztingia (V-gip),
estinga (V-gip),
eztinga (V-gip)
Ref.:
A; EI 127; Iz ArOñ (iztinga), UrrAnz; Elexp Berg (istingi); ZestErret
.
Pantano, cenagal; charca.
"Lac"
T-L.
Aurrera biarrian / iztingan listuak.
Ud 120.
Istinga edo ur putzu txiki baten eta itsaso neurtezgarriaren artean dagon banaita.
Etxeg EE
1883b, 552.
Eguzkiak zingira, iztinga, iztoki, oxin eta ur geldietatik edoski ta zurrut egiten dauzan kutsu guztiak.
Larrak EG
1959 (3-6), 204.
Istingak idortu eta eguzkiak lurra pitzatzen duenean.
Ibiñ
Virgil
103.
Istinga iritsi-ezinekora daramaten hutsune maltzurrak.
MEIG IX 129.
(en colab. con NEtx)
2.
(Lar, H).
"Viscosidad"
Lar.
3.
iztinga
(-e G-goi). "Iztinge (G-goi) [...] pasto que produce paperas a las ovejas" JMB At.
ISTINGA-MENDA (V-gip).
Hierbabuena.