1.
(
V, S),
kaskabel (
Lar,
Hb,
Dv (V)),
kaskabilu (
Lcc),
kaskabil (
B; T-L),
kaxkabel,
kraskabil
Ref.:
A (kaskabilo, kaskabil);
Izeta BHizt (kaskabile)
.
Cascabel.
"
Kaskabilloa, que es en mi lenguaje cascabel"
Echve 60r.
"Grelot"
T-L.
v. koskabilo.
Bosteun kaxkabel urregorrizko zaldiak idunerean.
EZarate 15.
Beistegiko Gabriel, kañaberan kaskabel.
Acto 333.
Lepoan kaskabel bat.
It Fab 112.
Kaskabel ots ta zaratak.
AB EE
1880b, 500.
Urrezko amar kaskabillo zitiñenan inguruan galtz oriek.
Or Mi 14.
Kaskabiluak hanketan zituela [apoak]
.
PPer Harrip 16s.
Kaskabela baño pozikago.Zab Gabon 62.
2.
kaskabil
(AN-5vill): Ref.: Lcq 127; A. "(Rhinantus minor), cresta de gallo [...]. En la Cinco Villas le llaman kaskabilla [...] que alude al ruido que hacen sus semillas encerradas en su fruto" Lcq 127.
3.
kaskabil
(H),
kaskabila
(Dv). Castañuela. "Kaskabil-ots, bruit de castagnettes" H (s.v. koskabilla).
4.
(G-azp),
kaskabel (V-ple)
Ref.:
EAEL
289
.
Testículo.
5.
kaskabel.
Serpiente de cascabel.
Kaskabelaren defensarako / iru ordu bakarrak dira [...] / iñoiz ausikitzen bagaituzte / betiko etorriak gira!
Auspoa 77-78, 274.
KASKABILO-BELAR.
"Kaskabillo-bedarra, la hierba que saca ruido" Iz ArOñ.
KASKABILO FALKOIN.
"Cenchris, falkoñ pinkardatua, kraskabill falkoña, kaskabill falkoña" Urt IV 386.
KASKABEL-JOTZAILE.
Fanfarrón (?).
Ia bada Castroko / kaskabel iotzailak, / eztabe ezer balio / gedar ta barailak.
Azc PB 226.
KASKABILO-SUGE.
Serpiente de cascabel.
Kaskabel-sugearen auskiak iru orduko bizia ematen dio gizonari.
Auspoa 77-78, 254n.