1.
(V, G, AN-ulz),
kaskil (V-gip, AN-ulz-egüés-olza, Sal; H),
kaxkal (V-gip),
kazkil (Sal)
Ref.:
VocPir 348; Bon-Ond 141; A (kaskal, kaskil); Iz ArOñ; Iz Ulz (kaskílle); Elexp Berg; ZMoso 65
. Cáscara; vaina."
Kaskilla, cáscara"LEUrtVoc.
"
Arrautza-kaskalak, intxaur-kaskalak
"IzArOñ.
"La vaina de la alubia después de quitar los granos"IzUlz.
"Cascas de habas u otras legumbres"ZMoso 65.
"
Oso kaxkal meia dauke arrautzok
"ElexpBerg.
Zertakó dúzu kaskil anitz ta mami gutí? LE Prog 120. Debozio gabéko orázioa zértako dúzu? Nola txintxarén sóñua, nola kaskilla mamirik gábe. LE in BOEanm 576. Arrautze-kaskillak (46). LE-Ir.
sense-2
2."(G-azp), paja de maíz"A.
sense-3
3."(G-goi), castaña huera"A.
sense-4
4."(G-azp), choclos"A.
azpisarrera-1
KASKAL-BELAR.
"Kaskal-bedarra [...], la hierba que saca ruido" Iz ArOñ. "Kazkal-bedarra (Rhinantus major)" Ib. 39.
azpisarrera-2
KASKAL-HUTS(kaskil- H, que cita a LE). Frívolo, superficial (litm. "mera corteza"). Jende kaskarin, buruxóla, kaskill-uts, inkonstánte. LEUrt(ms.) 34r.